Pakalpojumi
Pieteikšanās uz konsultāciju pa tālr.
+371 26 171 464
Psihoanalītiskā psihoterapija
Psihoanalītiskā psihoterapija ir psihoanalīzē balstīta dziedinoša saruna un attiecības ar terapeitu. Ārstējoša ir nevis metode, bet gan pašas attiecības. Lai dziedinātu, izprastu un iepazītu sevi vairs nepietiek ar psiholoģisku grāmatu izlasīšanu, astrologa konsultāciju, jogu, uzkāpšanu kalna virsotnē vai došanos uz retrītu. Sevis ārstēšana un atklāšana var notikt pašterapijā un attiecībās ar otru cilvēku - terapeitu. Psihoanalītiskā psihoterapija pakāpeniski no medicīniskas dziedināšanas nonāk pie dziļākas garīgas dimensijas apzināšanās, ar izkāpšanu no savas komforta zonas līdz ceļam uz personības tālāku izaugsmi un briedumu. Ceļš līdz psihoterapijai parasti nav vienkāršs, bieži vien palīdzība tiek meklēta akūtas krīzes gadījumā, kad par sevi liek manīt depresija, trauksme, panikas lēkmes, miega traucējumi, neapmierinātība ar sevi vai sajūta, ka esi atšķirīgs un neiederīgs. Ir jābūt pietiekami drosmīgam vai ļoti izmisušam, lai uzsāktu terapiju un pietiekami mērķtiecīgam un ziņkārīgam, lai to pabeigtu. Psihoanalītiskā psihoterapija ir intensīvs darbs ar sevi 2 līdz 3 reizes nedēļā, kas pakāpeniski atklāj to, ko par sevi tikai nojautām, nerunājām, slēpām, noliedzām un neuzdrīkstējāmies ieraudzīt.
Kas notiek sarunā ar terapeitu?
Psihoanalītisko pieeju raksturo vairāki faktori, un tie ir:
- brīvs un spontāns stāstījums (brīvās asociācijas) ar jūtu un emociju izteikšanu un būšanu ar tām;
- attiecību ar terapeitu veidošanas modeļu apzināšana;
- uzsvars uz pagātnes pieredzes un tās neapzināto ietekmi uz tagadni un attiecībām;
- pakāpeniska nevēlamo un traucējošo tematu apspriešana un izpēte;
- uzmanības veltīšana cilvēku garīgo vajadzību un aspektu izpratnei;
- sapņu, fantāziju un vēlmju izpēte;
- iluzoro nostādņu un gaidu apzināšana, realitātes atzīšana un pieņemšana;
- tuvošanās tam, kas tu esi, pieņemot, ka dažādība ir norma.
Terapijas procesā tiek rasta problēmu cēloņu – seku sakarību apjausma un izpratne. Nekas no nekā nerodas, viss ir savstarpēji saistīts un atrodas mijiedarbībā. Problēmas un ciešanas jau ir sekas kaut kādām dziļākām psihes norisēm, iekšējiem konfliktiem, traumām vai zaudējumiem. Lai pasargātu sevi no sāpēm un ciešanām, mēs slēpjamies aiz prātošanas vai darīšanas maskas, taču terapijas procesā paradoksālā veidā atklājot savas “vājības”, tas mūs padara tikai stiprākus, līdzjūtīgākus, saprotošākus un pieņemošākus.
Kas izmainās psihoterapijas procesā?
Klasiski tika definēts, ka terapijas laikā tika apzināts neapzinātais, pieņemts tas, ko mums grūti vai sāpīgi bija sevī ieraudzīt, tika pieņemts tas, kas bija izstums vai pakļauts spēcīgiem psihes aizsardzības mehānismiem, un kas jau bija kļuvis traucējošs ikdienas dzīvē. Pateicoties neirozinātņu pētījumiem un atklājumiem, varam runāt arī par nopietnām izmaiņām smadzeņu neironu darbībā. Terapijas laikā, iegūstot jaunu attiecību pieredzi, notiek izmaiņas smadzeņu darbībā, rodas jaunu neironu savienojumi un mainās smadzeņu centru aktivizācija. Pakāpeniski notiek domāšanas, uztveres, jūtu un uzvedības paternu izmaiņas. Tā kā terapijas process ilgst vairāku gadu garumā, tad arī terapijas mērķis iegūst aizvien dziļāku sevis iepazīšanas un izpratnes jēgu, notiek tuvošanās savai patiesajai būtībai.
Grupas psihoterapija
Grupas terapija ir viena no psihoterapijas metodēm, kuras priekšrocība ir tā, ka ikviens tās dalībnieks vienlaikus ir arī terapeits, bet nodarbības laikā valdošā atmosfēra vairāk līdzinās gaisotnei draugu lokā, nevis nedaudz atsvešinātajām attiecībām "klients – psihoterapeits". Ārstēšana grupā notiek ar grupas palīdzību, lai labāk izprastu sevi, citus, savu problēmu, lai dalītos savā pieredzē un kopā mācītos viens no otra.
Psihodinamiskā pieeja grupas terapijā uzmanību akcentē uz pagātnes pieredzes iedarbību uz noteiktu uzvedības stilu un starp personiskajām attiecībām. Kā galvenais terapijas mērķis tiek noteikts neapzinātā apzināšanos, t.i., izmaiņas notiek pateicoties neapzinātā izpausmēm grupā (attiecību veidošanā, starppersoniskajā saskarsmē, konfliktos) un to izpratnē.
Kā notiek grupas psihoterapija?
Ļoti svarīgi, lai saglabātos grupas "rāmis", tas nozīmē – nodarbības notiek regulāri, vienmēr vienā un tajā pašā laikā un vietā, nemainīgs paliek arī nodarbības ilgums – 90 minūtes, kas ir divas reizes ilgāks laiks nekā individuālā sesija, grupas sastāvs – ne vairāk par septiņiem astoņiem dalībniekiem.
Viens no galvenajiem noteikumiem ir tas, ka sākotnēji tā ir svešinieku grupa, kuras dalībnieki viens otru nepazīst, nav vienas ģimenes locekļi, darba kolēģi vai studiju biedri. Grupas dalībnieku vecumam un dzimumam nav nozīmes. Jo atšķirīgāka būs grupas dalībnieku dzīves pieredze, jo vairāk viņi bagātinās viens otru.
Viena no grupas terapijas raksturīgajām iezīmēm ir tā, ka šeit nedarbojas likums – pacients runā, bet psihoterapeits klausās. Grupas vadītājs neatrodas priviliģētā stāvoklī, nevada sarunas un nenosaka to tēmu. Katrs no dalībniekiem var runāt kad, ko un par ko vēlas. Svarīgas ir tās asociācijas, izjūtas un fantāzijas, ko teiktais izraisa citos.
Individuālajā terapijā tiek dzirdēta tikai viena – psihoterapeita atgriezensikā saite, taču grupas terapijā ir unikālā iespēja dzirdēt vairākus viedokļus, vairākas pieredzes, to, kā katrs jūtas.
Šī metode ir ļoti demokrātiska, jo grupā visi ir vienlīdzīgi un katrs pats var izlemt – iesaistīties sarunā vai nē. Arī apmaksas ziņā grupas terapija ir daudz lētāka par individuālo psihoterapiju.
Grupas psihoterapija var palīdzēt pie:
- grūtībām veidot un ilgstoši uzturēt attiecības
- vientulības, attiecību problēmām
- šķiršanās, tuvinieka zaudējuma gadījumā
- neirozēm, trauksmes, aizvainojuma, bailēm, vainas apziņas
- depresijas
- bezmiega
- psohosomatiskām saslimšanām (galvas, kuņģa sāpes, alerģijas, nervu veģetatīvā distonija, astma, u.c.)
Smilšu spēles terapija
Smilšu spēļu terapijas metode ir papildus psihokorekcijas veids, kas palīdz izteikt domas un pārdzīvojumus, kurus ir grūti noformulēt vārdos, tāpēc sevišķi svarīga tā kļūst bērniem un pusaudžiem. Smilšu spēles terapija ir piemērota visu vecumu cilvēkiem, sākot ar 4 gadu vecumu.
Smilšu spēles terapijas priekšrocības:
- palīdz izteikt domas un pārdzīvojumus, kurus ir grūti noformulēt vārdos;
- palīdz izprast savas vēlmes un vajadzības;
- atbrīvo radošo potenciālu, iekšējos spēkus un resursus, lai varētu atrisināt grūto dzīves situāciju;
- aktualizē atmiņas, atgriež pagātnē ar mērķi otrreizējai situācijas pārdzīvošanai un iekšējai atbrīvošanai;
- neapzinātais tiek apzināts;
- dod iespēju izmēģināt jaunus paņēmienus attiecību veidošanā un konfliktu atrisināšanā, lai vēlāk varētu izvēlēties sev piemērotāko un pieņemamāko variantu.
Smilšu spēles terapija notiek izmantojot dažādas miniatūras figūras, speciālā smilšu kastē izveidojot brīvi būvētu bildi vai izspēlējot kādu spontāni radušos situāciju. Veidojot savu smilšu bildi notiek dialogs ar savu neapzināto pasauli, no tās tiek ņemta informācija, situācijas, tēli, simboli un atmiņas. Varbūt sākotnēji ir grūti to visu izprast, bet terapeits spēj sajust bildes emocionālo noskaņu, analizēt doto bildi un diagnosticēt problēmu vai noteikt grūtību esamību. Kopīgi pārrunājot ar terapeitu izveidoto situāciju, tiek vairāk apzinātas jūtas un emocijas, sāpīgas atmiņas un notikumi. Mainoties bildēm notiek arī izmaiņas iekšējā pasaulē: sākot ar savu negatīvo jūtu pārdzīvošanu un problēmu „atstrādāšanu” līdz personības tālākai attīstībai un pašizdziedināšanai.
Smilšu spēles laikā ir iespēja atbrīvoties no dažādām psihotraumējošām situācijām, kas tika pārdzīvotas pagātnē. Smilšu spēles laikā pāriet trauksme, bailes, dusmas, uzvedību traucējošās emocijas tiek novērstas, mazinās simptomi, stabilizējas emocionālais stāvoklis.
Smilšu spēles terapija bērniem var palīdzēt pie:
- uzvedības un mācību problēmām
- neirozes
- attīstības un psihosomatiskiem traucējumiem
- agresivitātes, hiperaktivitātes, trauksmes, depresijas
- bailēm un fobijām
- autisma, mutisma
- enurēzes, enkoprēzes
- stostīšanās un tikiem
- psihotraumas, tuvinieku nāves, vecāku šķiršanās, vardarbības gadījumā